Скачать с ютуб Kā ... в хорошем качестве

Kā ...

Neiznīcināmais Starp virvi un ziepēm Kā ... Kā jau katru sasodīto dienu, cilvēku zemās domu gaitas sastopas ar Manu neiespējami, bet tomēr pietiekami slimo intelektu. Tie spriež un salīdzina divas dažādas lietas, kas noved Mūs pie fināla, kad Mēs trakojam, sitam un laužam kopējo tautas spēku. Visvairāk un vispretīgākais ir tas, ka izsakām viedokli, neapskatot apkārtni - teiksim tā, lai arī cik sūdīga glezna būtu, iespējams vislielākais mākslas darbs ir tieši šis koka rāmītis. Kur paliek ideoloģija, ja sprediķus klausāmies baznīcās, lētus melus sektās, pasaku pasakas medijos un spējam vēl paši iestigt savos purvu purvos. Vai mums kā nācijai nevajadzētu, sadoties rokās? Jā! Kā Baltijas ceļa akcijā sadoties rokās un gāzt pa to nešpetno vietu, lai tā sastop patiesuma vējus. Katra sociālā vieta ko apmeklējam ir piedirsta, vārda tiešajā nozīmē, ar dažādiem indivīdiem. Piemēram Igors (Visu cieņu, bez apvainojumiem.), 50 gadu vecs dūzis, saprotami izteikts pedantisms, izdzīvojis visu jaunību, darījis tādus pašus nedarbus kā Es un Tu, lasītāj. Raksta komentārus par to, ka jāgāž Latvijas Valdība. Izsaka lietas, ko patiesībā nevēlās atzīt, jo dziļi sirdī šim indivīdam sāp, ka bērnība bija vēl draņķīgāka par mūsdienu laiku. Tāpēc arī cenšas dedzināt Manus un Tavus uzskatus un liek ar spēku ticēt tām. Katrs rīts šim iesākās ar kādu sliktu ziņu, jo redz pēkšņi kāds medijs paziņo par to, ka atkal mēs slīgstam un ir pienācis pasaules gals, pat rīta kafija liek viņam vemt. Cigaretes dārgas, vēzis jābaro, nodokļi jāmaksā un jāturpina meklēt sev mugura, lai sekotāji spētu atbalstīt un celtu viņa 50 gadus veco dvēseli it kā uz debesu valstības pusi, bet patiesībā, viņš sadegs mūsu siltajā ellē, sapūs, kā sarūsējis bembis šrotā. Kaut gan, skatoties no citas puses, arī Es jau pārspīlēju, bet, ja tomēr nē, tad atvainojos. Skaņa un video - Ģirts Alsters